Šis tas un it nekas …
Visi jau droši vien ir pamanījuši, ka laiks ārā ir ļoti piemērots slēpošanai un ir pienācis pēdējais laiks vilkt savas distanču slēpes ārā no šķūnīša un sākt trenēties garākiem pārbraucieniem.
Tātad no neoficiāliem, bet uzticamiem avotiem man ir kļuvis zināms, ka slēpojums apkārt Alaukstam šogad plānojās uz 6. februāri, kas vairs nav aiz kalna.
Tradicionālā 15 kilometrus garā distance būs jāveic ap Alauksta ezeru Vecpiebalgā un distances sākums un beigas droši vien kā ierasts būs ezera estrādē.
Šajā nedēļas nogalē sanāca nedaudz padzīvoties pie dabas un izbaudīt īstu ziemu. Kaut arī vairāk esmu siltummīlis un labprātāk izvēlos siltu pludmali nekā sniegotu kalnu, atdzīstu, ka arī ziemai samērīgās devās un attiecīgā apģērbā ir savs skaistums.
Aukstums ārā ir diezgan liels un tāds jau turas ilgāku laiku, bet zem sniega ezers vel joprojām ir slapjš.
Tikko kā uz ugunskura gatavota zupa šādā laikā garšo ļoti labi.
Vakar pa ilgiem laikiem atkal radās nepieciešamība izbraukt ārpus Rīgas. Izbraucot aiz Rīgas robežām biju patīkami pārsteigts – viss balts. Ikdienā braukājot no dzīvokļa uz darbu un atpakaļ sniegu pat tā īsti vel nebija sanācis redzēt.
Ziema_klat
Laikam jāsāk biežāk kaut kur izkustēties! 