Šis tas un it nekas …
Septembrī sanāca piedalīties 1000 km sacīkšu pasākumā biķerniekos. Un tā kā mana loma bija kaut kas līdzīgs tiesneša palīgam tur pavadiju divas diezgan garas ar dažādiem iespaidiem bagātas dienas.
Cerams ka man vel būs kāda izdevība no iekšpuses vērot kādu līdzigu pasākumu jeb šo pašu nākamgad 
Pusmaratons nu ir noskriets un iepriekš uzstāītie mērķi sasniegti.
| Vieta | Vārds | Uzvārds | Gads | Grupa | Vieta grup. | Vieta dz. | Finišs | Čipa laiks |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 900 | HUGO | DUKSIS | 1985 | VPP | 725 | 787 | 1:59:33 | 1:57:03 |
| 1 519 | NILS | UŠAKOVS | 1976 | VPP | 1 109 | 1 200 | 2:20:38 | 2:20:35 |
Priekš turpmākajām sacencībām laikam jāiegādas labākas zeķes jo šoreiz man kājas ir vienās tulznās (Rimi zeķes pa 1,20 ls laikam nav diez ko labas garāku gabalu veikšanai).
Un trenējoties jāskrien garāki gabali jo tādu distances daļu kuru biju skrējis treniņos noskriet bija viegli problēmas sākās tikai tajā distances daļā kādu vel nebiju skrējis.
Šodien saņēmu Tieto komandas krekliņu un numuru ar integrēto čipu. Tagad esmu gatavs startam.
Līdz pēdējam brīdim mani nebija pametusi cerība ka šogad krekls būs nedaudz labākā krāsā, bet nē tas ir rozā – gan nedaudz mazāk kā pagāšgad.
Dalībnieka komplektā šoreiz iztrūkst burna un arī somiņa ir pieticīgaka nekā tā bija (krīzes sekas ir jūtamas).
Šogad tāpat kā iepriekšējā gadā domāju piedalīties Rīgas maratonā tikai šoreiz nedaudz palielināt distanci no 5 km uz 21 km. Sākotnēji par mērķi biju sev uzlicis finišēt, bet kolēģi – precīzāk sakot Gastonz uzstādija man jaunu mērķi: Pārspēt pusmaratona NR.1 jeb Nilāru Šlesakovu. Tagad atliek tikai palielināt treniņu intensitāti lai sasniegtu mērķi.
Slēpojums noslēpots – es pat teiktu, ka diezgan veiksmīgi ņemot vērā to, ka tā bija pirmā reize šajā ziemā kad vispār uzkāpu uz slēpēm. Pirmajā trijniekā gan netiku, bet tikai par kādu nepilnu pusotru stundu atpaliku no pirmās vietas.
Spēki gan man sāka izsīkt jau pie kāda 12 vai 13 kilometra un lielāko nobraucienu veicu ar seju pa sniegu, kas bija ļoti atsvaidzinoši! Vienīgais par ko es biju sašutis ir tas, ka finišā izstāvēju diezgan lielu rindu pēc siltas tējas un uzkodām, bet kā parasti 4 cilvēkus pirms manis beidzās gan tēja gan uzkodas.